7. Satipaṭṭhānavibhaṅgo

1. Suttantabhājanīyaṃ

355. Cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati bahiddhā kāye kāyānupassī viharati ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati bahiddhā citte cittānupassī viharati ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

1. Kāyānupassanāniddeso

356. Kathañca bhikkhu ajjhattaṃ kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu ajjhattaṃ kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī.)] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ [aṭṭhimiñjā (sī.)] vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’’nti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā bahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu bahiddhā kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu bahiddhā kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘‘atthissa kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’’nti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā kāye cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu ajjhattabahiddhā kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ‘‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā mutta’’nti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

357. Anupassīti. Tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati ‘‘anupassanā’’. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘anupassī’’ti.

358. Viharatīti. Iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati. Tena vuccati ‘‘viharatī’’ti.



7. 念处分别
1. 经分别
355. 四念处 - 在此，比丘内身观身而住，外身观身而住，内外身观身而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧；内受观受而住，外受观受而住，内外受观受而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧；内心观心而住，外心观心而住，内外心观心而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧；内法观法而住，外法观法而住，内外法观法而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧。
1. 身随观解说
356. 比丘如何内身观身而住？在此，比丘内身从足底向上、从头顶向下、皮肤所包裹，观察充满种种不净 - "此身中有发、毛、爪、齿、皮、肉、筋、骨、骨髓、肾、心、肝、膜、脾、肺、肠、肠间膜、胃中物、粪、胆、痰、脓、血、汗、脂、泪、脂膏、唾、鼻涕、关节滑液、尿"。他修习此相，培育、多作、善确立、善分别。他修习、培育、多作、善确立、善分别此相后，转向外身。
比丘如何外身观身而住？在此，比丘外身从足底向上、从头顶向下、皮肤所包裹，观察充满种种不净 - "他的身中有发、毛、爪、齿、皮、肉、筋、骨、骨髓、肾、心、肝、膜、脾、肺、肠、肠间膜、胃中物、粪、胆、痰、脓、血、汗、脂、泪、脂膏、唾、鼻涕、关节滑液、尿"。他修习此相，培育、多作、善确立、善分别。他修习、培育、多作、善确立、善分别此相后，转向内外身。
比丘如何内外身观身而住？在此，比丘内外身从足底向上、从头顶向下、皮肤所包裹，观察充满种种不净 - "此身中有发、毛、爪、齿、皮、肉、筋、骨、骨髓、肾、心、肝、膜、脾、肺、肠、肠间膜、胃中物、粪、胆、痰、脓、血、汗、脂、泪、脂膏、唾、鼻涕、关节滑液、尿"。如是比丘内外身观身而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧。
357. 随观。此中，何谓随观？凡是慧、了知......无痴、择法、正见 - 此称为"随观"。他具足、成就、达到、完全达到、具有此随观。因此称为"随观"。
358. 而住。行、转、护、持续、维持、活动、住。因此称为"而住"。

359. Ātāpīti. Tattha katamo ātāpo [katamaṃ ātāpaṃ (sabbattha)]? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘ātāpo’’. Iminā ātāpena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘ātāpī’’ti.

360. Sampajānoti . Tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati ‘‘sampajaññaṃ’’. Iminā sampajaññena upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘sampajāno’’ti.

361. Satimāti. Tattha katamā sati? Yā sati anussati…pe… sammāsati – ayaṃ vuccati ‘‘sati’’. Imāya satiyā upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘satimā’’ti.

362. Vineyya loke abhijjhādomanassanti. Tattha katamo loko? Sveva kāyo loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko. Ayaṃ vuccati ‘‘loko’’. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘abhijjhā’’. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘domanassaṃ’’. Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā. Tena vuccati ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti.

Kāyānupassanāniddeso.

2. Vedanānupassanāniddeso



359. 热诚。此中，何谓热诚？凡是心的精进发起......正精进 - 此称为"热诚"。他具足、成就、达到、完全达到、具有此热诚。因此称为"热诚"。
360. 正知。此中，何谓正知？凡是慧、了知......无痴、择法、正见 - 此称为"正知"。他具足、成就、达到、完全达到、具有此正知。因此称为"正知"。
361. 正念。此中，何谓念？凡是念、随念......正念 - 此称为"念"。他具足、成就、达到、完全达到、具有此念。因此称为"正念"。
362. 除世间贪忧。此中，何谓世间？就是此身为世间。五取蕴为世间。此称为"世间"。此中，何谓贪？凡是贪、染著......心的染著 - 此称为"贪"。此中，何谓忧？凡是心的不悦、心的苦、心触所生的不悦苦受、心触所生的不悦苦受 - 此称为"忧"。如是此贪与此忧在此世间被调伏、善调伏、寂静、平息、止息、灭没、消失、灭尽、干枯、枯竭、断绝。因此称为"除世间贪忧"。
身随观解说完毕。
2. 受随观解说

363. Kathañca bhikkhu ajjhattaṃ vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamāno ‘‘nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayāmī’’ti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā bahiddhā vedanāsu cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu bahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘sukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘dukkhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘sāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘nirāmisaṃ sukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘sāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘nirāmisaṃ dukkhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘sāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayamānaṃ ‘‘nirāmisaṃ adukkhamasukhaṃ vedanaṃ vedayatī’’ti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā vedanāsu cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhu sukhaṃ vedanaṃ ‘‘sukhā vedanā’’ti pajānāti, dukkhaṃ vedanaṃ ‘‘dukkhā vedanā’’ti pajānāti, adukkhamasukhaṃ vedanaṃ ‘‘adukkhamasukhā vedanā’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ ‘‘sāmisā sukhā vedanā’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā sukhaṃ vedanaṃ ‘‘nirāmisā sukhā vedanā’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ ‘‘sāmisā dukkhā vedanā’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā dukkhaṃ vedanaṃ ‘‘nirāmisā dukkhā vedanā’’ti pajānāti, sāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ ‘‘sāmisā adukkhamasukhā vedanā’’ti pajānāti, nirāmisaṃ vā adukkhamasukhaṃ vedanaṃ ‘‘nirāmisā adukkhamasukhā vedanā’’ti pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.



363. 比丘如何内受观受而住？在此，比丘感受乐受时，了知"我感受乐受"；感受苦受时，了知"我感受苦受"；感受不苦不乐受时，了知"我感受不苦不乐受"；感受有味乐受时，了知"我感受有味乐受"；感受无味乐受时，了知"我感受无味乐受"；感受有味苦受时，了知"我感受有味苦受"；感受无味苦受时，了知"我感受无味苦受"；感受有味不苦不乐受时，了知"我感受有味不苦不乐受"；感受无味不苦不乐受时，了知"我感受无味不苦不乐受"。他修习此相，培育、多作、善确立、善分别。他修习、培育、多作、善确立、善分别此相后，转向外受。
比丘如何外受观受而住？在此，比丘了知他人感受乐受时"他感受乐受"；了知他人感受苦受时"他感受苦受"；了知他人感受不苦不乐受时"他感受不苦不乐受"；了知他人感受有味乐受时"他感受有味乐受"；了知他人感受无味乐受时"他感受无味乐受"；了知他人感受有味苦受时"他感受有味苦受"；了知他人感受无味苦受时"他感受无味苦受"；了知他人感受有味不苦不乐受时"他感受有味不苦不乐受"；了知他人感受无味不苦不乐受时"他感受无味不苦不乐受"。他修习此相，培育、多作、善确立、善分别。他修习、培育、多作、善确立、善分别此相后，转向内外受。
比丘如何内外受观受而住？在此，比丘了知乐受为"乐受"；了知苦受为"苦受"；了知不苦不乐受为"不苦不乐受"；了知有味乐受为"有味乐受"；了知无味乐受为"无味乐受"；了知有味苦受为"有味苦受"；了知无味苦受为"无味苦受"；了知有味不苦不乐受为"有味不苦不乐受"；了知无味不苦不乐受为"无味不苦不乐受"。如是比丘内外受观受而住，热诚、正知、正念，除世间贪忧。

364. Anupassīti …pe… viharatīti…pe… ātāpīti…pe… sampajānoti…pe… satimāti…pe… vineyya loke abhijjhādomanassanti. Tattha katamo loko? Sāyeva vedanā loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko. Ayaṃ vuccati ‘‘loko’’. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘abhijjhā’’. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘domanassaṃ’’. Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā. Tena vuccati ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti.

Vedanānupassanāniddeso.

3. Cittānupassanāniddeso



364. 随观......而住......热诚......正知......正念......除世间贪忧。此中，何谓世间？就是此受为世间。五取蕴为世间。此称为"世间"。此中，何谓贪？凡是贪、染著......心的染著 - 此称为"贪"。此中，何谓忧？凡是心的不悦、心的苦、心触所生的不悦苦受、心触所生的不悦苦受 - 此称为"忧"。如是此贪与此忧在此世间被调伏、善调伏、寂静、平息、止息、灭没、消失、灭尽、干枯、枯竭、断绝。因此称为"除世间贪忧"。
受随观解说完毕。
3. 心随观解说

365. Kathañca bhikkhu ajjhattaṃ citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘sarāgaṃ me citta’’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘vītarāgaṃ me citta’’nti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ‘‘sadosaṃ me citta’’nti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘‘vītadosaṃ me citta’’nti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ‘‘samohaṃ me citta’’nti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘‘vītamohaṃ me citta’’nti pajānāti, saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘saṃkhittaṃ me citta’’nti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘vikkhittaṃ me citta’’nti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ ‘‘mahaggataṃ me citta’’nti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘‘amahaggataṃ me citta’’nti pajānāti, sauttaraṃ vā cittaṃ ‘‘sauttaraṃ me citta’’nti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘‘anuttaraṃ me citta’’nti pajānāti, samāhitaṃ vā cittaṃ ‘‘samāhitaṃ me citta’’nti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘‘asamāhitaṃ me citta’’nti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ ‘‘vimuttaṃ me citta’’nti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘‘avimuttaṃ me citta’’nti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā bahiddhā citte cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu bahiddhā citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhu sarāgaṃ vāssa cittaṃ ‘‘sarāgamassa citta’’nti pajānāti, vītarāgaṃ vāssa cittaṃ ‘‘vītarāgamassa citta’’nti pajānāti, sadosaṃ vāssa cittaṃ ‘‘sadosamassa citta’’nti pajānāti, vītadosaṃ vāssa cittaṃ ‘‘vītadosamassa citta’’nti pajānāti, samohaṃ vāssa cittaṃ ‘‘samohamassa citta’’nti pajānāti, vītamohaṃ vāssa cittaṃ ‘‘vītamohamassa citta’’nti pajānāti, saṃkhittaṃ vāssa cittaṃ ‘‘saṃkhittamassa citta’’nti pajānāti, vikkhittaṃ vāssa cittaṃ ‘‘vikkhittamassa citta’’nti pajānāti, mahaggataṃ vāssa cittaṃ ‘‘mahaggatamassa citta’’nti pajānāti, amahaggataṃ vāssa cittaṃ ‘‘amahaggatamassa citta’’nti pajānāti, sauttaraṃ vāssa cittaṃ ‘‘sauttaramassa citta’’nti pajānāti, anuttaraṃ vāssa cittaṃ ‘‘anuttaramassa citta’’nti pajānāti, samāhitaṃ vāssa cittaṃ ‘‘samāhitamassa citta’’nti pajānāti, asamāhitaṃ vāssa cittaṃ ‘‘asamāhitamassa citta’’nti pajānāti, vimuttaṃ vāssa cittaṃ ‘‘vimuttamassa citta’’nti pajānāti, avimuttaṃ vāssa cittaṃ ‘‘avimuttamassa citta’’nti pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā citte cittaṃ upasaṃharati.



365. 比丘如何在内心观察心呢？在此，比丘若有贪欲之心，了知"我心有贪欲"；若无贪欲之心，了知"我心无贪欲"；若有嗔恨之心，了知"我心有嗔恨"；若无嗔恨之心，了知"我心无嗔恨"；若有愚痴之心，了知"我心有愚痴"；若无愚痴之心，了知"我心无愚痴"；若心收缩，了知"我心收缩"；若心散乱，了知"我心散乱"；若心广大，了知"我心广大"；若心不广大，了知"我心不广大"；若心有上，了知"我心有上"；若心无上，了知"我心无上"；若心专注，了知"我心专注"；若心不专注，了知"我心不专注"；若心解脱，了知"我心解脱"；若心未解脱，了知"我心未解脱"。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立后，转向观察外在之心。
比丘如何观察外在之心呢？在此，比丘若他人有贪欲之心，了知"他心有贪欲"；若他人无贪欲之心，了知"他心无贪欲"；若他人有嗔恨之心，了知"他心有嗔恨"；若他人无嗔恨之心，了知"他心无嗔恨"；若他人有愚痴之心，了知"他心有愚痴"；若他人无愚痴之心，了知"他心无愚痴"；若他人心收缩，了知"他心收缩"；若他人心散乱，了知"他心散乱"；若他人心广大，了知"他心广大"；若他人心不广大，了知"他心不广大"；若他人心有上，了知"他心有上"；若他人心无上，了知"他心无上"；若他人心专注，了知"他心专注"；若他人心不专注，了知"他心不专注"；若他人心解脱，了知"他心解脱"；若他人心未解脱，了知"他心未解脱"。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立后，转向观察内外之心。


Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhu sarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘sarāgaṃ citta’’nti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ ‘‘vītarāgaṃ citta’’nti pajānāti, sadosaṃ vā cittaṃ ‘‘sadosaṃ citta’’nti pajānāti, vītadosaṃ vā cittaṃ ‘‘vītadosaṃ citta’’nti pajānāti, samohaṃ vā cittaṃ ‘‘samohaṃ citta’’nti pajānāti, vītamohaṃ vā cittaṃ ‘‘vītamohaṃ citta’’nti pajānāti, saṃkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘saṃkhittaṃ citta’’nti pajānāti, vikkhittaṃ vā cittaṃ ‘‘vikkhittaṃ citta’’nti pajānāti, mahaggataṃ vā cittaṃ ‘‘mahaggataṃ citta’’nti pajānāti, amahaggataṃ vā cittaṃ ‘‘amahaggataṃ citta’’nti pajānāti, sauttaraṃ vā cittaṃ ‘‘sauttaraṃ citta’’nti pajānāti, anuttaraṃ vā cittaṃ ‘‘anuttaraṃ citta’’nti pajānāti , samāhitaṃ vā cittaṃ ‘‘samāhitaṃ citta’’nti pajānāti, asamāhitaṃ vā cittaṃ ‘‘asamāhitaṃ citta’’nti pajānāti, vimuttaṃ vā cittaṃ ‘‘vimuttaṃ citta’’nti pajānāti, avimuttaṃ vā cittaṃ ‘‘avimuttaṃ citta’’nti pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

366. Anupassīti…pe… viharatīti…pe… ātāpīti…pe… sampajānoti…pe… satimāti…pe… vineyya loke abhijjhādomanassanti. Tattha katamo loko? Taṃyeva cittaṃ loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko – tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘abhijjhā’’. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘domanassaṃ’’. Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā. Tena vuccati ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti.

Cittānupassanāniddeso.

4. Dhammānupassanāniddeso



比丘如何观察内外之心呢？在此，比丘若心有贪欲，了知"心有贪欲"；若心无贪欲，了知"心无贪欲"；若心有嗔恨，了知"心有嗔恨"；若心无嗔恨，了知"心无嗔恨"；若心有愚痴，了知"心有愚痴"；若心无愚痴，了知"心无愚痴"；若心收缩，了知"心收缩"；若心散乱，了知"心散乱"；若心广大，了知"心广大"；若心不广大，了知"心不广大"；若心有上，了知"心有上"；若心无上，了知"心无上"；若心专注，了知"心专注"；若心不专注，了知"心不专注"；若心解脱，了知"心解脱"；若心未解脱，了知"心未解脱"。如是，比丘观察内外之心而住，精进、正知、正念，除去对世间的贪欲和忧恼。
366. 观察……住……精进……正知……正念……除去对世间的贪欲和忧恼。此中，什么是世间？那就是心即是世间。五取蕴是世间——此中，什么是贪欲？凡是贪、染著……心的染著——这被称为"贪欲"。此中，什么是忧恼？凡是心的不悦、心的苦、由心触所生的不悦苦受、由心触所生的不悦苦的感受——这被称为"忧恼"。如是，这贪欲和这忧恼在此世间被调伏、完全调伏、平息、止息、寂灭、消失、完全消失、灭尽、干枯、枯竭、断除。因此说"除去对世间的贪欲和忧恼"。
心随观念处解说完毕。
4. 法随观念处解说

367. Kathañca bhikkhu ajjhattaṃ dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhu santaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ ‘‘atthi me ajjhattaṃ kāmacchando’’ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ kāmacchandaṃ ‘‘natthi me ajjhattaṃ kāmacchando’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṃ vā ajjhattaṃ byāpādaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ thinamiddhaṃ [thīnamiddhaṃ (sī. syā.)] …pe… santaṃ vā ajjhattaṃ uddhaccakukkuccaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ ‘‘atthi me ajjhattaṃ vicikicchā’’ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ vicikicchaṃ ‘‘natthi me ajjhattaṃ vicikicchā’’ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ ‘‘atthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ satisambojjhaṅgaṃ ‘‘natthi me ajjhattaṃ satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti, santaṃ vā ajjhattaṃ dhammavicayasambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ vīriyasambojjhaṅgaṃ [viriyasambojjhaṅgaṃ (sī. syā.)] …pe… santaṃ vā ajjhattaṃ pītisambojjhaṅgaṃ …pe… santaṃ vā ajjhattaṃ passaddhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ samādhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘atthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vā ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘natthi me ajjhattaṃ upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā bahiddhā dhammesu cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu bahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhu santaṃ vāssa kāmacchandaṃ ‘‘atthissa kāmacchando’’ti pajānāti, asantaṃ vāssa kāmacchandaṃ ‘‘natthissa kāmacchando’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti , yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṃ vāssa byāpādaṃ…pe… santaṃ vāssa thinamiddhaṃ…pe… santaṃ vāssa uddhaccakukkuccaṃ…pe… santaṃ vāssa vicikicchaṃ ‘‘atthissa vicikicchā’’ti pajānāti, asantaṃ vāssa vicikicchaṃ ‘‘natthissa vicikicchā’’ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.


367. 比丘如何在内观察诸法中的诸法而住？在此，比丘若内心有欲贪，了知"我内心有欲贪"；若内心无欲贪，了知"我内心无欲贪"；他了知未生起的欲贪如何生起，了知已生起的欲贪如何断除，了知已断除的欲贪如何在未来不再生起。若内心有嗔恚……若内心有昏沉睡眠……若内心有掉举恶作……若内心有疑惑，了知"我内心有疑惑"；若内心无疑惑，了知"我内心无疑惑"；他了知未生起的疑惑如何生起，了知已生起的疑惑如何断除，了知已断除的疑惑如何在未来不再生起。
若内心有念觉支，了知"我内心有念觉支"；若内心无念觉支，了知"我内心无念觉支"；他了知未生起的念觉支如何生起，了知已生起的念觉支如何修习圆满。若内心有择法觉支……若内心有精进觉支……若内心有喜觉支……若内心有轻安觉支……若内心有定觉支……若内心有舍觉支，了知"我内心有舍觉支"；若内心无舍觉支，了知"我内心无舍觉支"；他了知未生起的舍觉支如何生起，了知已生起的舍觉支如何修习圆满。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立后，转向观察外在诸法。
比丘如何观察外在诸法中的诸法而住？在此，比丘若他人有欲贪，了知"他有欲贪"；若他人无欲贪，了知"他无欲贪"；他了知未生起的欲贪如何生起，了知已生起的欲贪如何断除，了知已断除的欲贪如何在未来不再生起。若他人有嗔恚……若他人有昏沉睡眠……若他人有掉举恶作……若他人有疑惑，了知"他有疑惑"；若他人无疑惑，了知"他无疑惑"；他了知未生起的疑惑如何生起，了知已生起的疑惑如何断除，了知已断除的疑惑如何在未来不再生起。


Santaṃ vāssa satisambojjhaṅgaṃ ‘‘atthissa satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vāssa satisambojjhaṅgaṃ ‘‘natthissa satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṃ vāssa dhammavicayasambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vāssa vīriyasambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vāssa pītisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vāssa passaddhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vāssa samādhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vāssa upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘atthissa upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vāssa upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘natthissa upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. So taṃ nimittaṃ āsevati bhāveti bahulīkaroti svāvatthitaṃ vavatthapeti. So taṃ nimittaṃ āsevitvā bhāvetvā bahulīkaritvā svāvatthitaṃ vavatthapetvā ajjhattabahiddhā dhammesu cittaṃ upasaṃharati.

Kathañca bhikkhu ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhu santaṃ vā kāmacchandaṃ ‘‘atthi kāmacchando’’ti pajānāti, asantaṃ vā kāmacchandaṃ ‘‘natthi kāmacchando’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa kāmacchandassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa kāmacchandassa pahānaṃ hoti tañca pajānāti , yathā ca pahīnassa kāmacchandassa āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti. Santaṃ vā byāpādaṃ…pe… santaṃ vā thinamiddhaṃ…pe… santaṃ vā uddhaccakukkuccaṃ…pe… santaṃ vā vicikicchaṃ ‘‘atthi vicikicchā’’ti pajānāti, asantaṃ vā vicikicchaṃ ‘‘natthi vicikicchā’’ti pajānāti, yathā ca anuppannāya vicikicchāya uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannāya vicikicchāya pahānaṃ hoti tañca pajānāti, yathā ca pahīnāya vicikicchāya āyatiṃ anuppādo hoti tañca pajānāti.

Santaṃ vā satisambojjhaṅgaṃ ‘‘atthi satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vā satisambojjhaṅgaṃ ‘‘natthi satisambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa satisambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa satisambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Santaṃ vā dhammavicayasambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā vīriyasambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā pītisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā passaddhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā samādhisambojjhaṅgaṃ…pe… santaṃ vā upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘atthi upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, asantaṃ vā upekkhāsambojjhaṅgaṃ ‘‘natthi upekkhāsambojjhaṅgo’’ti pajānāti, yathā ca anuppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa uppādo hoti tañca pajānāti, yathā ca uppannassa upekkhāsambojjhaṅgassa bhāvanāya pāripūrī hoti tañca pajānāti. Evaṃ bhikkhu ajjhattabahiddhā dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

368. Anupassīti. Tattha katamā anupassanā? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – ayaṃ vuccati anupassanā. Imāya anupassanāya upeto hoti samupeto upāgato samupāgato upapanno sampanno samannāgato. Tena vuccati ‘‘anupassī’’ti.



若他人有念觉支，了知"他有念觉支"；若他人无念觉支，了知"他无念觉支"；他了知未生起的念觉支如何生起，了知已生起的念觉支如何修习圆满。若他人有择法觉支……若他人有精进觉支……若他人有喜觉支……若他人有轻安觉支……若他人有定觉支……若他人有舍觉支，了知"他有舍觉支"；若他人无舍觉支，了知"他无舍觉支"；他了知未生起的舍觉支如何生起，了知已生起的舍觉支如何修习圆满。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立。他修习、培育、多作此相，使之善立、确立后，转向观察内外诸法。
比丘如何观察内外诸法中的诸法而住？在此，比丘若有欲贪，了知"有欲贪"；若无欲贪，了知"无欲贪"；他了知未生起的欲贪如何生起，了知已生起的欲贪如何断除，了知已断除的欲贪如何在未来不再生起。若有嗔恚……若有昏沉睡眠……若有掉举恶作……若有疑惑，了知"有疑惑"；若无疑惑，了知"无疑惑"；他了知未生起的疑惑如何生起，了知已生起的疑惑如何断除，了知已断除的疑惑如何在未来不再生起。
若有念觉支，了知"有念觉支"；若无念觉支，了知"无念觉支"；他了知未生起的念觉支如何生起，了知已生起的念觉支如何修习圆满。若有择法觉支……若有精进觉支……若有喜觉支……若有轻安觉支……若有定觉支……若有舍觉支，了知"有舍觉支"；若无舍觉支，了知"无舍觉支"；他了知未生起的舍觉支如何生起，了知已生起的舍觉支如何修习圆满。如是，比丘观察内外诸法中的诸法而住，精进、正知、正念，除去对世间的贪欲和忧恼。
368. 观察。此中，什么是观察？凡是慧、了知……无痴、择法、正见——这被称为观察。他具足、完全具足、达到、完全达到、获得、完全获得、成就此观察。因此说"观察"。

369. Viharatīti. Iriyati vattati pāleti yapeti yāpeti carati viharati. Tena vuccati ‘‘viharatī’’ti.

370. Ātāpīti. Tattha katamo ātāpo? Yo cetasiko vīriyārambho…pe… sammāvāyāmo – ayaṃ vuccati ‘‘ātāpo’’. Iminā ātāpena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘ātāpī’’ti.

371. Sampajānoti . Tattha katamaṃ sampajaññaṃ? Yā paññā pajānanā…pe… amoho dhammavicayo sammādiṭṭhi – idaṃ vuccati ‘‘sampajaññaṃ’’. Iminā sampajaññena upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘sampajāno’’ti.

372. Satimāti . Tattha katamā sati? Yā sati anussati…pe… sammāsati – ayaṃ vuccati ‘‘sati’’. Imāya satiyā upeto hoti…pe… samannāgato. Tena vuccati ‘‘satimā’’ti.

373. Vineyya loke abhijjhādomanassanti. Tattha katamo loko? Teva dhammā loko. Pañcapi upādānakkhandhā loko. Ayaṃ vuccati ‘‘loko’’. Tattha katamā abhijjhā? Yo rāgo sārāgo…pe… cittassa sārāgo – ayaṃ vuccati ‘‘abhijjhā’’. Tattha katamaṃ domanassaṃ? Yaṃ cetasikaṃ asātaṃ cetasikaṃ dukkhaṃ cetosamphassajaṃ asātaṃ dukkhaṃ vedayitaṃ cetosamphassajā asātā dukkhā vedanā – idaṃ vuccati ‘‘domanassaṃ’’. Iti ayañca abhijjhā idañca domanassaṃ imamhi loke vinītā honti paṭivinītā santā samitā vūpasantā atthaṅgatā abbhatthaṅgatā appitā byappitā sositā visositā byantīkatā. Tena vuccati ‘‘vineyya loke abhijjhādomanassa’’nti.

Dhammānupassanāniddeso.

Suttantabhājanīyaṃ.

2. Abhidhammabhājanīyaṃ

374. Cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu vedanānupassī viharati, citte cittānupassī viharati, dhammesu dhammānupassī viharati.

375. Kathañca bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ kāye kāyānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

376. Kathañca bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ vedanāsu vedanānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati satipaṭṭhānaṃ. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

377. Kathañca bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ citte cittānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.



369. 住。行、转、护、持续、维持、行进、安住。因此说"住"。
370. 精进。此中，什么是精进？凡是心的精进发起……正精进——这被称为"精进"。他具足、完全具足此精进。因此说"精进"。
371. 正知。此中，什么是正知？凡是慧、了知……无痴、择法、正见——这被称为"正知"。他具足、完全具足此正知。因此说"正知"。
372. 具念。此中，什么是念？凡是念、随念……正念——这被称为"念"。他具足、完全具足此念。因此说"具念"。
373. 除去对世间的贪欲和忧恼。此中，什么是世间？那些法即是世间。五取蕴是世间。这被称为"世间"。此中，什么是贪欲？凡是贪、染著……心的染著——这被称为"贪欲"。此中，什么是忧恼？凡是心的不悦、心的苦、由心触所生的不悦苦受、由心触所生的不悦苦的感受——这被称为"忧恼"。如是，这贪欲和这忧恼在此世间被调伏、完全调伏、平息、止息、寂灭、消失、完全消失、灭尽、干枯、枯竭、断除。因此说"除去对世间的贪欲和忧恼"。
法随观念处解说完毕。
经分别解说完毕。
2. 阿毗达摩分别
374. 四念处——在此，比丘观身而住于身，观受而住于受，观心而住于心，观法而住于法。
375. 比丘如何观身而住于身？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，他观身而住于身，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
376. 比丘如何观受而住于受？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，他观受而住于受，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为念处。其余诸法与念处相应。
377. 比丘如何观心而住于心？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，他观心而住于心，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。

378. Kathañca bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ dhammesu dhammānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

379. Tattha katamaṃ satipaṭṭhānaṃ? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ dhammesu dhammānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

380. Cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati, vedanāsu vedanānupassī viharati, citte cittānupassī viharati, dhammesu dhammānupassī viharati.

381. Kathañca bhikkhu kāye kāyānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ kāye kāyānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

382. Kathañca bhikkhu vedanāsu vedanānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ vedanāsu vedanānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.



378. 比丘如何观法而住于法？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，他观法而住于法，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
379. 此中，什么是念处？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，他观法而住于法，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
380. 四念处——在此，比丘观身而住于身，观受而住于受，观心而住于心，观法而住于法。
381. 比丘如何观身而住于身？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，在那时有触……有不散乱。这些法是善的。由于修习、培育那出世间善禅那，其果报是远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达、空，他观身而住于身，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
382. 比丘如何观受而住于受？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，在那时有触……有不散乱。这些法是善的。由于修习、培育那出世间善禅那，其果报是远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达、空，他观受而住于受，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。

383. Kathañca bhikkhu citte cittānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ citte cittānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

384. Kathañca bhikkhu dhammesu dhammānupassī viharati? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ dhammesu dhammānupassī, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

385. Tattha katamaṃ satipaṭṭhānaṃ? Idha bhikkhu yasmiṃ samaye lokuttaraṃ jhānaṃ bhāveti niyyānikaṃ apacayagāmiṃ diṭṭhigatānaṃ pahānāya paṭhamāya bhūmiyā pattiyā vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ, tasmiṃ samaye phasso hoti…pe… avikkhepo hoti. Ime dhammā kusalā. Tasseva lokuttarassa kusalassa jhānassa katattā bhāvitattā vipākaṃ vivicceva kāmehi…pe… paṭhamaṃ jhānaṃ upasampajja viharati dukkhapaṭipadaṃ dandhābhiññaṃ suññataṃ, yā tasmiṃ samaye sati anussati sammāsati satisambojjhaṅgo maggaṅgaṃ maggapariyāpannaṃ – idaṃ vuccati ‘‘satipaṭṭhānaṃ’’. Avasesā dhammā satipaṭṭhānasampayuttā.

Abhidhammabhājanīyaṃ.

3. Pañhāpucchakaṃ

386. Cattāro satipaṭṭhānā – idha bhikkhu kāye kāyānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, vedanāsu vedanānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, citte cittānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ, dhammesu dhammānupassī viharati ātāpī sampajāno satimā vineyya loke abhijjhādomanassaṃ.

387. Catunnaṃ satipaṭṭhānānaṃ kati kusalā, kati akusalā, kati abyākatā…pe… kati saraṇā, kati araṇā?

1. Tikaṃ



383. 比丘如何观心而住于心？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，在那时有触……有不散乱。这些法是善的。由于修习、培育那出世间善禅那，其果报是远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达、空，他观心而住于心，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
384. 比丘如何观法而住于法？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，在那时有触……有不散乱。这些法是善的。由于修习、培育那出世间善禅那，其果报是远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达、空，他观法而住于法，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
385. 此中，什么是念处？在此，比丘在修习出世间禅那时，为了舍离邪见、证得初地而远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达，在那时有触……有不散乱。这些法是善的。由于修习、培育那出世间善禅那，其果报是远离诸欲……具足初禅而住，这是苦行道、迟通达、空，在那时，凡是念、随念、正念、念觉支、道支、道所摄——这被称为"念处"。其余诸法与念处相应。
阿毗达摩分别解说完毕。
3. 问答
386. 四念处——在此，比丘观身而住于身，精进、正知、具念，除去对世间的贪欲和忧恼；观受而住于受，精进、正知、具念，除去对世间的贪欲和忧恼；观心而住于心，精进、正知、具念，除去对世间的贪欲和忧恼；观法而住于法，精进、正知、具念，除去对世间的贪欲和忧恼。
387. 四念处中，几个是善的，几个是不善的，几个是无记的……几个是有所缘的，几个是无所缘的？
1. 三法

388. Siyā kusalā, siyā abyākatā. Siyā sukhāya vedanāya sampayuttā, siyā adukkhamasukhāya vedanāya sampayuttā. Siyā vipākā siyā vipākadhammadhammā. Anupādinnaanupādāniyā. Asaṃkiliṭṭhaasaṃkilesikā. Siyā savitakkasavicārā, siyā avitakkavicāramattā, siyā avitakkaavicārā. Siyā pītisahagatā, siyā sukhasahagatā, siyā upekkhāsahagatā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbā. Neva dassanena na bhāvanāya pahātabbahetukā. Siyā apacayagāmino, siyā nevācayagāmināpacayagāmino. Siyā sekkhā, siyā asekkhā. Appamāṇā. Appamāṇārammaṇā. Paṇītā. Siyā sammattaniyatā, siyā aniyatā. Na maggārammaṇā , siyā maggahetukā, siyā maggādhipatino, siyā na vattabbā maggahetukātipi, maggādhipatinotipi. Siyā uppannā, siyā anuppannā, siyā uppādino. Siyā atītā, siyā anāgatā, siyā paccuppannā. Na vattabbā atītārammaṇātipi, anāgatārammaṇātipi, paccuppannārammaṇātipi. Siyā ajjhattā, siyā bahiddhā, siyā ajjhattabahiddhā. Bahiddhārammaṇā. Anidassanaappaṭighā.

2. Dukaṃ



388. 可能是善的，可能是无记的。可能与乐受相应，可能与不苦不乐受相应。可能是果报，可能是能产生果报的法。非所取非能取。非杂染非能杂染。可能有寻有伺，可能无寻唯伺，可能无寻无伺。可能与喜俱行，可能与乐俱行，可能与舍俱行。非见所断非修所断。非见所断因非修所断因。可能是向灭的，可能是非向增非向灭的。可能是有学，可能是无学。无量。缘无量。胜妙。可能是正性决定，可能是不定。非缘道，可能是道因，可能是道增上，可能不可说是道因或道增上。可能是已生，可能是未生，可能是当生。可能是过去，可能是未来，可能是现在。不可说是缘过去、缘未来或缘现在。可能是内，可能是外，可能是内外。缘外。无见无对。
2. 二法

389. Na hetū. Sahetukā. Hetusampayuttā. Na vattabbā hetū ceva sahetukā cāti, sahetukā ceva na ca hetū. Na vattabbā hetū ceva hetusampayuttā cāti, hetusampayuttā ceva na ca hetū. Na hetū sahetukā.

Sappaccayā. Saṅkhatā. Anidassanā. Appaṭighā. Arūpā. Lokuttarā. Kenaci viññeyyā, kenaci na viññeyyā. No āsavā. Anāsavā. Āsavavippayuttā. Na vattabbā āsavā ceva sāsavācātipi, sāsavā ceva no ca āsavātipi. Na vattabbā āsavā ceva āsavasampayuttācātipi, āsavasampayuttā ceva no ca āsavātipi. Āsavavippayuttā. Anāsavā. No saṃyojanā…pe… no ganthā…pe… no oghā…pe… no yogā…pe… no nīvaraṇā…pe… no parāmāsā…pe… sārammaṇā. No cittā. Cetasikā. Cittasampayuttā. Cittasaṃsaṭṭhā. Cittasamuṭṭhānā. Cittasahabhuno. Cittānuparivattino. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānā. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānasahabhuno. Cittasaṃsaṭṭhasamuṭṭhānānuparivattino. Bāhirā. No upādā. Anupādinnā . No upādānā…pe… no kilesā…pe… na dassanena pahātabbā, na bhāvanāya pahātabbā. Na dassanena pahātabbahetukā. Na bhāvanāya pahātabbahetukā.

Siyā savitakkā, siyā avitakkā. Siyā savicārā, siyā avicārā. Siyā sappītikā, siyā appītikā . Siyā pītisahagatā, siyā na pītisahagatā. Siyā sukhasahagatā, siyā na sukhasahagatā. Siyā upekkhāsahagatā, siyā na upekkhāsahagatā. Na kāmāvacarā. Na rūpāvacarā. Na arūpāvacarā. Apariyāpannā. Siyā niyyānikā, siyā aniyyānikā. Siyā niyatā, siyā aniyatā. Anuttarā. Araṇāti.

Pañhāpucchakaṃ.

Satipaṭṭhānavibhaṅgo niṭṭhito.


389. 非因。有因。与因相应。不可说既是因又是有因，而是有因但非因。不可说既是因又与因相应，而是与因相应但非因。非因而有因。
有缘。有为。不可见。无对。无色。出世间。可为某些所知，不可为某些所知。非漏。无漏。与漏不相应。不可说既是漏又是有漏，也不可说是有漏但非漏。不可说既是漏又与漏相应，也不可说与漏相应但非漏。与漏不相应。无漏。非结...非缚...非暴流...非轭...非盖...非取...有所缘。非心。心所。与心相应。与心相杂。从心而生。与心俱有。随心转。与心相杂而生。与心相杂而生并俱有。与心相杂而生并随转。外。非所取。非所执取。非取...非烦恼...非见所断，非修所断。非见所断因。非修所断因。
或有寻，或无寻。或有伺，或无伺。或有喜，或无喜。或与喜俱行，或不与喜俱行。或与乐俱行，或不与乐俱行。或与舍俱行，或不与舍俱行。非欲界。非色界。非无色界。出离。或出离，或不出离。或决定，或不决定。无上。无诤。
问答已完。
念处分别已结束。

